Kas jūs būtu bez sava stāsta?

Par Baironi Keitiju

Baironei Keitijai, Darba („The Work”) pamatlicējai, ir viens uzdevums: mācīt cilvēkiem, kā izbeigt savas ciešanas. Izvadot cilvēkus caur spēcīgam izpētes procesam, kuru viņa dēvē par Darbu, tie atskārš, ka viņu pārliecība, kas rada viņos stresu – par dzīvi, citiem cilvēkiem, vai viņiem pašiem – radikāli mainās, un viņu dzīves tiek pārvērstas uz visiem laikiem.

Darbs, ir apbrīnojami vienkāršs process, kas balstās uz Bairones Keitijas tiešo pieredzi, kā tiek radītas un izbeigtas ciešanas. Darbs ir pieejams visiem, neatkarīgi no vecuma vai izcelsmes, un tam ir nepieciešams nekas vairāk kā pildspalva, papīrs un atvērts prāts.

Ar šī procesa palīdzību jebkurš var iemācīties, kā izsekot nelaimei līdz tās pirmsākumam, un tur arī to iznīcināt. Keitija (kā visi viņu dēvē) ne tikai parāda mums, ka visas pasaules problēmas rodas mūsu domāšanā – tā piešķir mums līdzekli, ar ko atvērt mūsu prātus un padarīt mūs brīvus.

Keitijas grāmatas

“Mīlēt to, kas ir” (“Loving What Is”) (ar Stīvenu Mičelu)

“Man ir vajadzīga tava mīlestība – vai tā tas ir?”
(“I Need Your Love—Is That True?”)
 (ar Maiklu Katcu)

“Tūkstošiem vārdu priekam” (A Thousand Names for Joy) (ar Stīvenu Mičelu)

“Iztaujā savas domas, izmaini pasauli” (Question Your Thinking, Change the World)

“Kas tu būtu bez sava stāsta?” (Who Would You Be Without Your Story?)

“Tīģer-Tīģer, vai tā ir taisnība?” (Tiger-Tiger, Is It True?), (Keitijas pirmā bērnu grāmata ar Hansa Vilhelma ilustrācijām)

“Miers šajā mirklī” (Peace in the Present Moment)(Bairone Keitija un Ekharts Tolle)

Kā sākās Darbs

Kad Baironei Keitijai bija nedaudz pāri trīsdesmit, viņu pārņēma smaga depresija. Desmit gadu laikā viņa ieslīga niknumā, riebumā pret sevi un pastāvīgām domām par pašnāvību. Pēdējos divus gadus viņa bieži pat nebija spējīga iziet no savas guļamistabas.

Tad, kādā 1986. gada februāra rītā, viņa piedzīvoja atklāsmi, kas izmainīja viņas dzīvi. Šādu pieredzi var dēvēt dažādi. Keitija to sauc par “pamošanos realitātei”.

Tajā brīdī viņa teic:

Es atklāju, ka tad, kad es ticēju savām domām, – es cietu, bet tad, kad es tām neticēju, – es necietu, un tas attiecas uz jebkuru cilvēku. Tik vienkārša ir brīvība. Es sapratu, ka ciešanas var izvēlēties. Es radu prieku sevī, kas nekad nav izzudis, pat ne uz brīdi. Šis prieks ir ikvienā, vienmēr.

Viņa saprata, ka viņas depresiju nav izraisījusi apkārtējā pasaule, bet gan viņas pārliecība par apkārtējo pasauli. Tā vietā, lai bezcerīgi censtos izmainīt pasauli, pakļaujot to mūsu pārliecībai par to, kādai tai jābūt, viņa varēja izpētīt šīs domas un, pieņemot realitāti tādu, kāda tā ir, izjust neizsakāmu brīvību un prieku. Rezultātā pie gultas piesaistītā sieviete ar suicīdām nosliecēm uzziedēja mīlestībā pret visu, ko tai sniedz dzīve.

Darbs, Keitijas paš-izpētes process, neveidojās no šīs pieredzes. Viņa teic, ka tajā 1986. gada februāra rītā tas pamodās ar viņu, kā daļa no viņas. Cilvēki, kuri pirmie izmēģināja Darbu, vēstīja par viņu piedzīvoto transformāciju, un drīz vien Keitija sāka saņemt uzaicinājumus mācīt šo procesu plašākai publikai.

Kopš 1986. gada Keitija ar Darbu ir iepazīstinājusi miljoniem cilvēku visā pasaulē, bezmaksas sabiedriskajos pasākumos, cietumos, slimnīcās, baznīcās, korporācijās, universitātēs, skolās, semināros nedēļas nogalēs, savā lieliskajā deviņu dienu Skolā Darbam, kā arī ar Institūta Darbam starpniecību.

Kontakti

Sazinieties ar Baironi Keitiju šeit. >>

Newsletter Sign-Up
  • Please enter the code.
  • This field is for validation purposes and should be left unchanged.